Sunītes stāsts sākās pirms 2,5 gadiem, kad viņa ar dzelzs kakla siksnu, norautu netīra striķa galu un ērču pilnu kažoku uzradās kādā Rīgas guļamrajonā. Pirmais cilvēks, kurš iežēlojās par blondo astaini, bija vietējais dzērājs un atkritumu tvertņu revidētājs. Viņš nosauca kucīti par Čipu, un turpmākie sirojumi apkārtnē līdz bargās ziemas sākumam notika kopā. Bet tad bomzītis nokļuva slimnīcā, un sunīte lielajā salā uz ielas palika viena... Cilvēki, kuri viņu baroja, izlēma, ka sunei jāatrod vismaz pagaidu mājas, un Čipa nokļuva vienā no Rīgas staļļiem. Nu viņa pati pelnīja savu maizīti, sargājot teritoriju un zirgus. Tomēr arī šis posms sunītes dzīvē beidzās – stalli slēdza. Darbinieks, kurš bija nolēmis Čipu ņemt pie sevis, negaidīti atteicās dot viņai pajumti ...
Šobrīd Čipa dzīvo pagaidu mājās, kurās viņa ir ceturtais suns. Kādu brīdi jau šķita, ka tās ir Čipas stāsta laimīgās beigas, taču – nekā. Ar katru dienu arvien vairāk redzams, ka sunīte grib būt vienīgā lutekle ģimenē, vienīgā mīlētā un bužinātā četrkāje. Kad tiek samīļoti citi mājas suņi, Čipa skaļi vaimanā, mēģina iespraukties tuvāk cilvēkam, apvainojas, lūkojas pārmetošu skatienu, un viņas acis kļūst skumjas, skumjas... Vienu vārdu sakot, viņa cieš.
Suņu meitene ir ļoti gudra un ātri apgūst visu jauno. Viņa būs labs sargs – zvaniņš. Šķiet, ka sirsniņa tik ļoti ilgojas pēc sava vienīgā un īstā drauga un tikai savām mājām, ka jebkura vēlēšanās tiek nolasīta no potenciālā saimnieka acīm. Tas, protams, ļoti atvieglos jaunajam saimniekam sunītes apmācību – bez piepūles un problēmām varēs izveidot tieši tādu draugu, kāds viņam vajadzīgs. Sunītes pagaidu māju devēji lūdz potenciālos interesentus neņemt ļaunā, ja tiks iztaujāti ļoti sīki un smalki. Jo Čipas stāstam beidzot ir jābūt tikpat laimīgam, cik pati sunīte ir skaista un jauka!
Tālrunis: 29671304, 29256261